Sveika baltā skola…

Visapkārt balti sniegi, balti ceļi, baltas takas un dvēselē baltas ilgas pēc jaunības, draugiem, pēc skolas savdabīgās smaržas, pēc skolotāja rokasspiediena, pēc atkalredzēšanās prieka.

Varbūt tādēļ ir tāds baltums ziemai,
Lai mēs dziļāk sevī ieskatītos.
Varbūt tādēļ ir tāds klusums ziemas rītos,
Lai mēs vairāk citos ieklausītos.

Simtpiecdesmit mirkļu – simtpiecdesmit gadu –
Ko nozīmē mērs,
Jo sirds jau nenosirmo!
Simtpiecdesmit mirkļu, simtpiecdesmit gadu
Simtpiecdesmit mūžību
Ar smaidu ir jāizdzīvo!

(E.Ķezbere)

Skola – cik daudz sevī ietver šis vārds. Tā ir neatņemama daļa no manas un arī tavējās dzīves.

Visi mēs nākam un aizejam, bet tikai skolā iegūtās zināšanas dod pamatu visai turpmākajai dzīvei. Mūsu skola tās ir sniegusi no tālā 1855.gada līdz pat mūsdienām. Un tā simtpiecdesmit gadu garumā…

{moscomment}